Vai zini, kam jāpievērš uzmanība pēctraumu rehabilitācijā, lai veicinātu pilnīgu atlabšanu pēc ceļgala traumas?
Mums visiem ikdienā ir nepieciešams veikt kādas fiziskās aktivitātes. Nav jābūt profesionālam sportistam, lai atgadītos kāda trauma. Biežākās tiek minētas tieši ceļgala traumas, kas rodas profesionālajā sportā un sportisku vaļasprieku laikā (49,3%), mājas aktivitāšu veikšanā, piemēram, kritieni aizķeroties aiz priekšmetiem, krītot pa kāpnēm u.tml. (30,2%), kā arī veicot mājas remontdarbus (13,6%).1,2
Visvairāk sastopamās akūtās ceļgala traumas ir priekšējās krusteniskās saites (PKS) plīsums, mediālās sānu saites plīsums, mediālā meniska traumas, kā arī apkārt esošo kaulu lūzumi un mugurējās krusteniskās saites (MKS) plīsums. Šīs struktūras var tikt bojātas atsevišķi, tomēr lielākoties tiek traumētas vairākas struktūras vienlaicīgi. 3,4
Pēc traumas vai nepieciešamības gadījumā operatīvas iejaukšanās, seko pēctraumu rehabilitācija, kuru nepieciešams uzticēt fizioterapeitam. Tādēļ arī Tev pašam ir svarīgi zināt par svarīgākajiem elementiem, kam pievērst uzmanību atlabšanas laikā.
Tūska
Pēc tikko notikušas traumas tūska ir normāla parādība. Jāmin, ka tūska ir bieži sastopama arī tad, ja veikta operācija. Tūska ir pastiprināta šķidruma uzkrāšanās audos, kas ir organisma aizsargreakcija ar mērķi pasargāt traumēto vietu un veicināt audu dzīšanu. Tomēr pēctraumu rehabilitācijā tas nozīmē ierobežotu kustību amplitūdu, tādā veidā ietekmējot mērķu sasniegšanu sākotnējā rehabilitācijas procesā. Tāpēc visticamāk jau ārsts tevi būs informējis par kājas elevēšanu (pacelšanu) pēc iespējas vairāk, fizioterapijā tūskas mazināšanai pielietojam aukstuma aplikācijas, kinezioloģisko teipošanu, magnētterapiju un citas metodes, lai palīdzētu limfātiskajai sistēmai un ķermenim audu dzīšanas procesā un mazinātu radušos tūsku.
Kustību amplitūda
Ceļa locītavā kustības veido galvenokārt augšstilba un apakšstilba kauls kustoties viens attiecībā pret otru, kā arī būtiskas lomas pilda meniski, ceļa kauliņš u.c. struktūras. Tāpēc lielākoties rehabilitācijā pēc ceļa traumas noteicošās vadlīnijas tiek veidotas pēc fizioloģiskā dzīšanas procesa un noteiktiem kritērijiem, kurus nepieciešams sasniegt ieteicamajā laika periodā.6 Kur viens no svarīgiem faktoriem, lai veicinātu ātrāku atlabšanu, ir šis kustību apjoms. Tomēr būtiski ir saprast, ka pēc traumas vai tai sekojošas operācijas, pats mājas apstākļos bez fizioterapeita apmācības nekādā gadījumā necenties ar spēku saliekt celi un pārbaudīt “cik daudz celis kustās”!
Uz kustību apjomu sākotnēji strādāsiet fizioterapijas nodarbībās, kur speciālists palīdzēs sasniegt nospraustos mērķus darbojoties manuāli, lai uzlabotu šo kustību apjomu starp augšstilba un apakšstilba kaulu un starp tiem esošajās struktūrās. Noteikti svarīgs komponents ir ceļa kauliņa kustīgums, ko noteikti jāietver uzlabojot kustību amplitūdu. Par cik sākotnēji šim procesam pievienojas iepriekš minētās sāpes un tūska, tas var nebūt tik patīkams posms, tomēr svarīgi uzticēties un sadarboties ar savu speciālistu. Atlabšanas procesā uz kustību amplitūdu tiks strādāts pārsvarā ar dažādu vingrojumu palīdzību.
Sāpes
Līdzīgi kā tūska, arī sāpes var norādīt uz audu dzīšanas procesu un ķermeņa cenšanos pasargāt traumēto vietu, tomēr dažkārt, ja sāpes turpinās ilgāk nekā normāli tām vajadzētu, tas var norādīt uz apkārt esošo audu palielinātu berzi5, samazinātu pasīvo/aktīvo stabilitāti ap celi vai citiem cēloņiem. Tomēr sāpju ilgums un intensitāte katrai ievainotajai struktūrai ir atšķirīgs. Ja rekonstruētai saitei vidēji tas būs vienu līdz maksimums divas nedēļas pēc operācijas, tad meniskam tas var būt ilgāks laika posms. Sākotnēji tavs ārstējošais traumatologs/ortopēds noteiks nepieciešamo sāpju mazinošo taktiku jeb medikamentu lietošanu, ja tas būs vajadzīgs. Savukārt uzsākot rehabilitāciju pēc traumas fizioterapeits dos kādus ieteikumus tavai situācijai, kas var būt iepriekš minētās metodes pie tūskas mazināšanas (skat.augstāk) sākotnējā atlabšanas fāzē vai meklējot jau dažus no minētajiem cēloņiem un strādājot ar tiem, kas var būt muskuļu atslābinošas tehnikas, aktīvi vingrojumi, muskuļu elektriskā stimulācija u.c.
Muskuļu spēks
Pēc piedzīvotas ceļgala traumas, kad kustības ar traumēto kāju bijušas ierobežotas, diezgan ātri attīstās apkārt esošo muskuļu atrofija jeb muskuļu masas zudums. Sākumā to vislabāk var novērot augšstilba priekšējās grupas muskuļos, salīdzinot ar otru kāju. Tomēr, par cik staigāšana uz traumētās kājas arī ir ierobežota, jo parasti jāpārvietojas ar kruķiem, ar laiku muskuļu atrofija redzama ne tikai ap augšstilbu, bet arī ap iegurņa muskuļiem un apakšstilbu, jo samazinot vertikālo slodzi, muskuļi netiek pienācīgi slogoti un muskulim nav stimula uzturēt savu spēku. Tāpēc rehabilitācijas procesā ļoti būtiska ir muskuļu spēka būvēšana.
Pēc ceļgala saišu traumas bieži vien ir samazināta spēja veikt aktīvu augšstilba četrgalvainā muskuļa sasprindzināšanu, lai gan paša muskuļa inervācija nav traucēta. Tāpēc sākotnējā posmā var tikt izmantota elektriskā muskuļu stimulācija, lai uzlabotu muskuļa spēku un fizisko funkciju.7 Protams, neaizmirsīsim arī par vingrojumiem. Sākumā tie var būt vienkāršāki, aktivizējot muskuļus iespējamā kustību amplitūdā, taču rehabilitācijas procesam ejot uz priekšu tie kļūst izaicinošāki, lai palīdzētu tev pilnvērtīgi atgriezties savās ikdienas aktivitātes vai sportā un būt pārliecinātam par savām spējām. Tieši tava iesaiste rehabilitācijas procesā pēc fizioterapijas nodarbībām noteiks tavu atlabšanu un tās ilgumu, tāpēc sadarbojies ar speciālistu un kopīgi sasniegsiet mērķi.
Atceries, ka ļoti svarīga ir sadarbība arī ar tavu ārstējošo traumatologu, kurš ir noteicošais rehabilitācijas organizēšanā ar dažādiem ierobežojumiem un konsultēšanu, kā arī ar tavu fizioterapeitu, kurš vadīs tavu atlabšanas procesu pēc ceļgala traumas.
Noteikti jāmin, ka rehabilitācijā pēc ceļa locītavas traumas ir vēl vairākas citas svarīgas nianses, uz ko fizioterapijas procesā nepieciešams strādāt, ja vēlies uzzināt vairāk par tām droši jautā savam speciālistam!
Veselība mums ir tikai viena tāpēc tik būtisku procesu, kā ceļa locītavas rehabilitāciju uztici speciālistam!
Izmantotie avoti:
- Sancheti P., Razi M.,Ramanathan E.B.S., Yung P. 2010. Injuries around the knee – Symposium. British Journal of Sports Medicine 44(1). Iegūts no: https://bjsm.bmj.com/content/44/Suppl_1/i1.1
- Gage, B.E., Mcilvain, N.M., Collins, C.L., Fields, S.K., Dawn Comstock, R., 2012. Epidemiology of 6.6 Million Knee Injuries Presenting to United States Emergency Departments From 1999 Through 2008. Academic Emergency Medicine 19, 378–385.. DOI:10.1111/j.15532712.2012.01315.x
- Bollen, S., 2000. Epidemiology of knee injuries: diagnosis and triage. British Journal of Sports Medicine 34, 227-228. DOI:10.1136/bjsm.34.3.227a
- Nicolini, A.P., Carvalho, R.T.D., Matsuda, M.M., Sayum Filho, J., Cohen, M., 2014. Common injuries in athletes’ knee: experience of a specialized center. Acta Ortopédica Brasileira. 22, 127–131. Iegūts no: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4108693/
- Rajasekar S., Marchand, A. M. 2017. Fascial Manipulation® for persistent knee pain following ACL and meniscus repair. Journal of Bodywork and Movement Therapies. 21(2). 452-458. Iegūts no: https://doi.org/10.1016/j.jbmt.2016.08.014
- Eckenrode, B.J., Carey, J.L., Sennett, B.J., Zgonis, M.H., 2017. Prevention and Management of Post-operative Complications Following ACL Reconstruction. Current Reviews in Musculoskeletal Medicine. 10, 315–321. DOI:10.1007/s12178-017-9427-2
- Hauger V. A., Reiman, M.P., Bjordal J.M., Sheets, C., Ledbetter, L., Goode, A.P. 2017. Neuromuscular electrical stimulation is efective in strengthening the quadriceps muscle after anterior cruciate ligament surgery . Knee Surg Sports Traumatol Arthrosc. DOI 10.1007/s00167-017-4669-5